Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Latvijas Universitātē viesojas Profesors Baingio Pinna (Sassari Universitāte, Itālija)
Ilze Laicāne
08.03.2017

Profesors Baingio Pinna (Sassari Universitāte, Itālija) Latvijas Universitātē viesojās no 28. februāra līdz 3. martam, un redzes zinātnes doktorantūras skolas dalībniekiem, optometrijas studiju programmas studentiem, kā arī citiem interesentiem pasniedza lekciju kursu par redzes uztveri.

Baindžio Pinna (Baingio Pinna) ir vispārīgās un eksperimentālās psiholoģijas profesors Sassari Universitātē, Itālijā, kā arī ir šobrīd viens no vadošajiem redzes uztveres un redzes ilūziju pētniekiem. Profesors Pinna ir autors četrām grāmatām, bijis grāmatu “Spatial Vision” un ”Seeing and Perceiving” redaktors, kā arī ir autors vairāk kā 150 zinātniskām publikācijām.  Saņēmis dažādus apbalvojumus par ieguldījumu zinātnē, tai skaitā 2009. gadā ieguvis Volfganga Metzgera balvu (Wolfgang Metzger Award), ko pasniedz par izciliem sasniegumiem Geštalta redzes uztveres teoriju pētniecībā. Profesors Pinna ir zināms arī kā vairāku redzes ilūziju (tai skaitā Pinnas Ilūzijas un ūdenskrāsu ilūzijas) autors, kā arī plaši aprakstījis vizuālās informācijas grupēšanas pamatprincipus.

28. februārī Profesors Pinna Latvijas Universitātes Redzes zinātnes doktorantūras skolā sniedza lekciju par objektu uztveri “What is object? New phenomena in the light of a new approach”. Lekcijas ietvaros Profesors Pinna demonstrēja, ka redzes uztvere ir balstīta noteiktos pamat-elementos vai priekšstatos par noteiktu objektu izskatu. Cilvēka redzes uztvere ir balstīta uz kvadrātu (četrstūru) uztveri, kas novērojams arī uzdevumos, kad nepieciešams uzzīmēt “telpu”, ko cilvēks parasti apraksta kā kvadrātveida. Arī citu cilvēku uztvere ir balstīta uz noteiktiem priekštatiem, un uzdevumos, kuros nepieciešams attēlot cilvēku, tas parasti tiek attēlots ar ķermeni un seju vērstu uz priekšu. Priekšstatu veidošanās un noturība visizteiktāk ir novērojama bērnu redzes uztverē. Demonstrējot gleznu, kurā ir attēlota vīrieša seja un pleci, bērni vecumā no 4-6 gadiem to tik un tā attēlo pilnā augumā.

1. un 2. marta lekcijās Profesors Pinna vēlreiz uzsvēra, ka vizuālās informācijas uztvere tiek balstīta uz pamat-elementiem un pieņēmumiem par noteiktu objektu izskatu. Klausītāji piedalījās praktiskā eksperimentā, kura ietvaros bija jāuzzīmē dažādi objekti un dzīvas būtnes, pēc tam salīdzinot to ar objektu patieso izskatu. Nelielais eksperiments demonstrēja, ka lielākajai daļai cilvēku veidojas līdzīgs priekšstats par noteiktu objektu izskatu. Turklāt šis priekšstats ne vienmēr atbilst patiesībai, piemēram, uzzīmējot zebru, visi klausītāji norādīja, ka zebrai ir raksturīgas melnbaltas vertikālas līnijas, lai gan īstenībā zebrai ir novērojamas arī horizontālas līnijas. Šāds novērojums ir raksturīgs ne tikai eiropiešiem, kas lielākoties zebru ir redzējuši tikai zooloģiskajā dārzā, bet arī Āfrikas iedzīvotājiem, kas zebras sastop diendienā.

Lekcijās tika apskatīta arī krāsas uztvere, kas tiek piekārtota tikai pēc objekta formas noteikšanas. Objekta krāsu nenosaka tā robeža, bet gan objekta iekšpuse. Turklāt robeža nereti tiek norādīta pavisam citā krāsā, kas ir novērojams gan animācijas filmās, gan dažādos mākslas darbos. Ja objekta robeža ir divās krāsās, tad uztvere par robežu pieņem to krāsu, kas veido liekāko kontrastu ar fonu. Tāpēc arī profesora Pinna aprakstītajā ūdenskrāsu ilūzijā (watercolor illusion) novērojams, ka objektam, kam robeža ir veidota no divām paralēli novietotām līnijām, viena līnija tiek uzskatīta par objekta robežu, savukārt, otra: par objekta iekšējo krāsu.

3. marta lekcija bija veltīta Geštalta vizuālās informācijas grupēšanas principiem un dažādu redzes ilūziju skaidrojumiem. Lekcijas ietvaros tika demonstrēts, kā vienkārša elementa pievienošana, var mainīt priekšmeta uztveri: pievienojot slīpi vērstam kvadrātam punktu, redzes uztvere kvadrātu var uztvert gan kā kvadrātu (pamatne ir plakana), gan kā rombu (kvadrāta stūris ir vērsts uz leju), atkarībā no tā, kur ir novietots pievienotais punkts. Elementa pievienošana var mainīt arī spriedumu par šķietamo kustības virzienu, kā arī šķietamo objekta attālumu.

Profesora Baindžio Pinnas lekcijas apmeklēja gan redzes zinātnes doktorantūras skolas dalībnieki, gan optometrijas nodaļas bakalaura un maģistra studiju programmu studenti, kā arī interesenti no Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, žurnāla “Ilustrētā Zinātne” un gleznotāji, kas iepriekš studējuši redzes uztveres procesus.