Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Latvijas Universitātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā veic Baltijā unikālus redzes ergonomikas pētījumus

01.02.2018.

Mecenāta atbalstītā projekta ietvaros Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā ir ierīkots Baltijā pirmais Redzes ergonomikas kabinets. Pateicoties SIA “Mikrotīkls” un LU fonda atbalstam, ar jaunajām ierīcēm var padziļināti novērtēt cilvēka redzes funkcijas.

Kā zināms, 2016. gadā, atzīmējot Latvijas Universitātes 97.gadadienu, SIA “Mikrotīkls” tai ziedoja 1 miljonu eiro dabaszinātņu un medicīnas nozares projektu realizēšanai. Viens no atbalstu guvušajiem, LU fonda administrētajiem projektiem, saņemot 57,8 tūkstošu eiro atbalstu, ir “Redzes ergonomikas pētījumu vides attīstība”, ko īsteno LU Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) Optometrijas un redzes zinātne nodaļas profesore, vadošā pētniece Gunta Krūmiņa ar komandu. Projekta mērķis ir izveidot Redzes ergonomikas kabinetu un radīt vidi, kurā nodrošināt kvalitatīvus redzes aprūpes pakalpojumus, izstrādāt jaunas diagnostikas metodes, kas palīdzēs nākotnē, meklējot risinājumus cilvēku redzes traucējumiem un diskomfortam, kas rodas no darba specifikas. Sabiedrība iegūs informāciju no neatkarīgiem ekspertiem par redzei drošām sadzīves un darba vides ierīcēm. Projekta rezultātā tiks iegūts Baltijā unikāls Redzes ergonomikas kabinets pētījumiem, apmācībai un redzes pārbaudēm. Tāpat Optometrijas studijām ir iespēja attīstīt jaunu jomu, līdz ar to padarot optometristu izglītību kvalitatīvāku, konkurētspējīgāku Baltijas un Eiropas izglītības telpā.

Ergonomika ir ļoti plaša zinātne. Ar redzi mēs uztveram līdz pat 80% no apkārtējās vides informācijas, kuru mēs apstrādājam. Tieši redzes ergonomika ir saistīta ar vidi, kurā cilvēks strādā, kā šī vide ir piemērota darbam, cik labi to varam pielāgot, tāpat ar ko lietotājam jāsastopas un kā viņu pasargāt ikdienā, lai nekaitētu savai redzes veselībai. Par redzes ergonomikas jautājumiem runā dažādos LU Optometrijas bakalaura un profesionālās maģistrantūras studiju kursu ietvaros, tādējādi esot progresīviem un sekojot līdzi tendencēm un aktualitātēm. Iespējams, ar laiku redzes ergonomika varētu būt kā C daļas kurss, ko varētu apgūt ikviens interesents. Jau šobrīd studiju kursos tiek iestrādātas jaunākās atziņas, taču jāatzīst, ka kursu veidošana ir sava veida izaicinājums pasniedzējiem. Ja kaut kas tiek attīstīts nodaļā, tad tas tiek tālāk dots arī topošajiem speciālistiem, lai iedotu nepieciešamo informāciju. Starp Baltijas valstīs esošajām Optometrijas nodaļām, Latvijas Universitātē esošā ir progresīvākā un atzītākā. Interesentiem ir iespēja pieteikties padziļinātajām redzes pārbaudēm, rakstot uz Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas e-pasta adresi optometrija@lu.lv.

Pētnieki atzīst, ka pētījuma gaitā būs iespēja saprast, kādi ir pasaulē valdošie mīti par zilās gaismas ietekmi, par tīklenes pigmentu, par to, ka mūsu vide ir mainījusies, cik datora ekrānu starojums un mobilo tālruņu un planšešu lietošana ir kaitīga cilvēkiem. Skaidrs, ka tas nav viena gada īslaicīgs pētījums, kura laikā tiek izdarīti visi secinājumi, pētījums būs ilgstošs. Ir iecere pētīt tieši skolas vecuma bērnus, jauniešus un pēc tam salīdzināt datus, kad tie ir izauguši – ielikt nelielu fundamentu, no kura veidot plašāku vidi, attīstot kaut ko jaunu un Latvijā vēl nebijušu.

Projekta idejas pamatā ir veiksmīga sadarbība un pieredzes apmaiņa profesoru, Dr.ing. Volfgangu Jašinski (Wolfgang Jaschinski), kurš pārstāv Leibnices Darba vides un cilvēku ietekmējošo faktoru pētījumu centru (The Leibniz Research Centre for Working Environment and Human Factors - IfADo) Dortmundē, Vācijā. Šajā institūcijā veic cilvēku izpēti saistībā ar drošību, tāpat ir redzes izpētes grupa, kas pēta acs kustības, monitoru pareizu novietojumu, novēro, kā radīt apstākļus, lai cilvēkam būtu ērti strādāt. Latvijā pētnieki darbojas kā optometrijas speciālisti ciešā saistībā ar pacientu, savukārt prof. V.Jašinski papildināja projektu kā inženieris, palīdzot kolēģiem no Latvijas ar padomiem par tehnisko izpildījumu.

G.Krūmiņa skaidro moderno tehnoloģiju dramatisko ietekmi uz redzes veselību: “Kādreiz mēs vairāk strādājām ar papīriem, lietojām visā valstī veida griestu un galda apgaismojumu, savukārt šobrīd ikdienas darbs ir saistīts ar viedo ierīču lietošanu, ļoti dažādiem telpas apgaismojumiem. Pats cilvēks kaitē sev, nemākot strādāt jaunajos darba apstākļos, aizmirstot par ierīču pareizu lietošanu no acu, muguras, rokas viedokļa. Sprandas stāvoklis ļoti bieži atsaucas uz redzes sistēmas disbalansu. Cilvēka acis ir kā mazas signāllampiņas, tādēļ ir svarīgi sekot līdzi savai redzes labsajūtai. Mēs grēkojam ar monitora lietošanu, cik tuvu vai tālu sēžam vai lietojam viedtālruni, uzliekot ļoti lielu slodzi acīm, un tā tagad ir pat ir trīskāršojusies. Viedtālrunis tiek turēts pārāk tuvu pie acīm, kas, iespējams, ir saistīts maziem burtiem un attēliem, ar zemāku kontrastu. Pacienti vēršas pie speciālista ar sūdzībām par redzes pasliktināšanos.”

Šobrīd pasaules līmenī tiek pētīta mākslīgās gaismas ietekme, jo visas LED (gaismu emitējošās diodes) spuldzes un ierīces, kuru pamatā ir LED, tai skaitā, viedtālruņu un TV ekrāni, ir ar izteiktu zilās gaismas pīķi. Tādējādi redzei tiek uzlikta slodze, jo mākslīgajos apgaismojumus un ekrānos izspīdinātā gaisma nav sabalansēta, kāda tā ir Saules gaismā. Tai pat laikā zilā gaisma ir nepieciešama un tā regulē cilvēku bioritmus, cirkadiāno ritmu. Lietojot viedās ierīces pirms gulētiešanas, ja vien nav speciālo filtru, organisms ir pakļauts papildus stresam, līdz ar to cilvēki sliktāk izguļas. Mēģinot sevi nogurdināt un lietojot viedās ierīces, tiek radīts pretējs efekts caur redzes sistēmu, jo caur to tiek regulēti diennakts ritmi. Redzes sistēmā ir specifiskas šūnas-sensori, kas reaģē uz tumsu un gaismu, tādējādi radot priekšstatu par diennakts laiku. Viens no skaidrojumiem, kādēļ bērni ir uzvilkti, ir arī dažādu viedo ierīču lietošana pirms gulētiešanas, jo tiek mainīts iekšējais diennakts ritms. Jāuzsver, ka visur tiek runāts par zilās gaismas proporciju. Ir svarīgi, lai optometrists skaidro par iespējām papildus novērtēt citus parametrus.

Kā iedarbīgs sevis pasargāšanas risinājums, tiek ieteikts iestatīt datora ekrānos un viedo ierīču ekrānos “nakts režīmu”, līdz ar to ekrāns kļūs nedaudz dzeltenīgs un zilās gaismas daļa tiek samazināta. Tāpat redzes ergonomikas kabineta ietvaros var piedāvāt papildus iespēju pārbaudīt tīklenes pigmentepitēliju, veikt žilbšanas, acs osmolaritātes testu un šos parametrus pārbaudīt ik pēc pāris gadiem, lai salīdzinātu stāvokli un izmaiņas laikā. Projekts ietver arī redzes uztveres daļu, tai skaitā kognitīvo slodzi. Agrāk mācoties grāmatas bija ar statisku tekstu un bildēm. Tagad cilvēki strādā lietojot divus vai pat trīs ekrānus, ar trim, četrām vidēm paralēli, tādējādi netieši tiek ietekmēta arī redzes sistēma, jo perifērija uztver papildu informāciju. Cilvēki meklējot informāciju, ļoti bieži saskaras ar kustīgajām reklāmām mājas lapu malās. Kognitīvās slodzes pētījumi palīdz saprast, kā darba vietās pareizāk iekārtot darba vidi – aparatūru, mēbeles un apgaismojumu.

Profesore G.Krūmiņa novērtē unikālo iespēju īstenot projektu “LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa ir pateicīga mecenātam SIA “Mikrotīkls” un Latvijas Universitātes fondam par iespēju piedalīties projektu konkursā. Redzes zinātne ir starpdisciplināra joma, un nav viegli iegūt papildu finansējumu projektu realizēšanai. Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa saka lielu paldies mecenātam par sniegto iespēju. Projekta ietvaros tika iegūtas jaunas, Baltijā vēl nebijušas iekārtas, ko var izmantot ne tikai pētījuma ietvaros, bet arī studiju procesā – acu dinamiskās akomodācijas mērītājs, tīklenes pigmenta mērītājs, gaismas izkliedes mērītājs, asaru kvalitātes novērtēšanas iekārta, ko pieliek pie digitālās spraugas lampas, asaru osmolaritātes mērītājs, ergonomiskais galds, digitālā spraugas lampa. Ļoti patīkami saņemt šādu ziedojumu un attīstīties vēl vairāk.

Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā. Visas 134 LU īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs, 8 filiāles un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

Nodibinājums “Latvijas Universitātes fonds” darbojas kopš 2004.gada un ir respektabla filantropijas organizācija, kas rūpējas par izciliem, centīgiem studentiem, maģistrantiem, doktorantiem, pedagogiem, zinātniekiem, kā arī atbalsta izcilus izglītības, zinātnes, sporta un kultūras darbiniekus un projektus sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem. 

 

Informāciju sagatavoja:

Brigita Zutere

Latvijas Universitātes fonds

brigita.zutere@fonds.lv

29197430